[Ievads: rolands če]
Es esmu tas, kas mostas, un tas, kas
Aizmieg, mani sapņi nāk un aiziet
Bet vienalga par tiem, jo šī būs mana lielā
Diena, jā, mana lielā diena, mana lielā
Diena, jo, es esmu tas, kas mostas, un tas, kas
Aizmieg, mani sapņi nāk un aiziet
Bet vienalga par tiem, jo šī būs mana lielā
Diena, mana lielā diena, mana lielā diena!
[1. pants: KUSH!]
Kad izslēdzu gaismu, es redzu sevi vienu vietā
Kas, graustu pilna, pilda ielu tukšumu kā filmā
„Diena pēc rītdienas”, kur noplukušas sētas
Un betona sienas ar uzrakstu „vai maz dzīvot vērts?”
Bez dienas, kam nav jēgas, bez lietām, kam nav vērtības
Bez ģimenes, kam mīlestība sveša, tā turpinot es
Palikšu viens; bez ticības, ar bailēm paverot skatienu
Uz pasauli, kur sapņi iet uz apli, mainot attieksmi
Pret to, kas esi tu, kas vēlies būt
Kad laiks izkūp un smaids pazūd no sejas
Jo laime kabatā tikpat kā nauda, kas pietrūkst
Kad domas saglabā jūtas, kas nelaiž vaļā kā cietums
Un nav ne mātes, ne tēva, kas sasildīs
Kad aukstums sirdi sasaldēs, vientulībā būdams
Pāris stundas, un viss, kas bijis, tagad pazudis
Kad esi viens, domās iegrimis, kā šis sapnis
[Piedziedājums: rolands če]
Es domāju, vai maz sapņot ir vērts
Ja ir cilvēki, kas to sagrauj, sirdī atstājot rētas?
Bet vienalga par tiem, jo šī būs mana lielā
Diena, jā, mana lielā diena, mana lielā
Diena, un tomēr, vai maz sapņot ir vērts
Ja ir cilvēki, kas to sagrauj, sirdī atstājot rētas?
Bet vienalga par tiem, jo šī būs mana lielā
Diena, jā, šī būs mana lielā diena!
[2. pants: ansis]
Kad ikdiena tiek spēlēta no mierīgas plates, tad taisu
Elli pats, tur ir vienas vienīgas saknes, es zinu...
Braucot, kur baznīca pie Vienības gatves
Pazaudēju ambīcijas tur, jo ienīdu sapņus
Un tie brīži bieži liekas skaisti
Kad pazudušie laiki liekas tieši tie, kas saista
Jo neļauj tuvu lieciniekus laist, tas ir baisi, jo tad
Dzīve liekas tukša, kā bez gaismas vai gaisa
Daudzas dienas pavadīja domas par to, kur lietām
Uzrodas to jēga, ir pamanīt dots man to
Bet te sanāk bieži vienam būt uz strīpas
Pazūdu, ja jūtu smīnus, agrāk te būtu strīds. Dzirdi?
Kosmoss sauc, tikko paspēj lietus norimt
Tāpēc bieži nākas parkā apsēsties uz soliņa
Ir tik daudz kā, bez kā es varu iztikt, bet ja tu
Bēdz, tad tu esi gatavs visu likt uz spēles
[Piedziedājums: rolands če]
Es domāju, vai maz sapņot ir vērts
Ja ir cilvēki, kas to sagrauj, sirdī atstājot rētas?
Bet vienalga par tiem, jo šī būs mana lielā
Diena, jā, mana lielā diena, mana lielā
Diena, un tomēr, vai maz sapņot ir vērts
Ja ir cilvēki, kas to sagrauj, sirdī atstājot rētas?
Bet vienalga par tiem, jo šī būs mana lielā
Diena, jā, šī būs mana lielā diena!
[Nobeigums: rolands če]
Tāpēc mosties un saki, ka šī būs mana lielā
Diena, jā
Tāpēc celies un saki, ka šī būs mana lielā
Diena, jā, šī būs mana lielā diena!
Jo... es esmu tas, kas mostas un tas, kas
Aizmieg, mani sapņi nāk un aiziet...
Bet vienalga par tiem, jo šī būs mana lielā
Diena, jā, šī būs mana lielā diena!
