Es redzu mežus un purvainus laukus, kuros
Maldos; kādreiz tas ar mani notika bieži. Tāpēc
Tagad, tur staigājot, manas kurpes ir sausas, un arī
Nezinot ceļu, es speru soļus uz priekšu, jā...
...Un purvainus laukus, kuros
Maldos; kādreiz tas ar mani notika bieži. Tāpēc
Tagad, tur staigājot, manas kurpes ir sausas, un arī
Nezinot ceļu, es speru soļus uz priekšu
(Es speru soļus uz priekšu...) Es speru soļus uz priekšu
(Es speru soļus uz priekšu...) Es speru soļus uz priekšu
Jā
Daudz koku, maz koku
Daudz mitruma, maz krūmu, maz trokšņa
Citur ir manas rūpes un manas domas
Purva likumi, mani sods ir mans solis...
Sūnas zem kājām — tā ir sveša taka
Tas bija pareizais ceļš, kaut jūtu — tas liek mest apli
Nav dzīvības, ķērpji un saknes, mežs un nakts
Kāda joda pēc es gāju tur, es to pat nesapratu
Kur aizved vāveres ritenis? Piepeši grimst kājas
Krīt kritenes, rūc akači... Es sapratu, tas tātad
Bija liktenis! No enerģijas mutē koki, kas
Spiežas tik cieši viens pret otru tā kā mutē zobi!
Spilgta gaisma no debesīm, zibeņo — nav pērkona dārdu
Man jātiek tam pāri... Jūtu, kāds vēro no tāluma, stāv!
Bet bez manis te neviena cita nav... vai ne?
...Neskaties uz atpakaļu
Pied. X2
Mana ceļa gals ir spirāles centrs
Mežs, tumšs, eju uz priekšu
Mana ceļa gals ir spirāles centrs
Es tur eju viens
Mamma teica — jāiet tur, kur dzirdi suņus
Kad mežā nāk tumsa, sprāgst rūsa virs mums
Pārnākot, negaidu to, ka suņi beigs riet;
Es esmu karavāna, kaut es eju viens
Plauksta pie zemes, mēs nākam
No zemes, tā mūs atkal sauc pie sevis, bet...
Jūtu ar katru gaisa malku nakts spēku
Es pazīstu miglu, es zinu, ka tā pati bēg
No manis un zinu, kur ved atvari un akači;
Te dažreiz cerības vajag atmest, lai tās atrastu
Pastiprinās mirāžas, nestrādā bremzes, un mana
Ceļa gals ir spirāles centrs, par to zināja senči
Viens no. Cērtu jaunu taku, nesot gan mieru
Gan postu. Sūnas zem kājām — tās ir dievu rokas!
Dzirdu, akacī pazūdot, spalgi spiedz jodi
Tas bija tas, no kā toreiz mums vajadzēja iet prom...
Pied. X2
Es redzu mežus un purvainus laukus, kuros
Maldos; kādreiz tas ar mani notika bieži. Tāpēc
Tagad, tur staigājot, manas kurpes ir sausas, un arī
Nezinot ceļu, es speru soļus uz priekšu
Es redzu mežus un purvainus laukus, kuros
Maldos; kādreiz tas ar mani notika bieži. Tāpēc
Tagad, tur staigājot, manas kurpes ir sausas, un arī
Nezinot ceļu, es speru soļus uz priekšu
(Es speru soļus uz priekšu...) Es speru soļus uz priekšu
(Es speru soļus uz priekšu...) Es speru soļus uz priekšu
(Es speru soļus uz priekšu...) Es speru soļus uz priekšu
(Es speru soļus uz priekšu...) Es speru soļus uz priekšu!
