Eliots - Zārki [tekst, tłumaczenie i interpretacja piosenki]

(Es atceros) Savu pirmo darba busu
Uz to lūžņu kaudzi man bij' traka dusma
Nodzīts līdz kaušanai kā pajūga lops
Pazūd robi, nevar kopā dabūt zobus
Plus, katru trešo dienu juka sajūgs nost
Tad vēl decembra vidū ņēma salūza logs -
Sak, lai nav pa karstu, kad tu brauc pa Krasta
Sejā ielido gabals no augļu kastes

(Es atceros) Ar Melikolu pofigā
Braucām meitenēs sapuvušā moskvičā
Mūsu šoferis bija vecais kodējs Elmārs
Kas kunga dūšā brauca ļoti letāli
Smīns sejā, cīga zobā, čība dod pa pedāli
Cauri caurumaino grīdu leca oļi sejā
Viens čalis, kas vēl bij tajā trakajā hajā
Satika nākamo sievu savu vakarā tajā

(Es atceros) Sapuvušo ekipāžu
Kurā policisti veda mūs ar Janku pāris
Kvartālus tālāk uz bankomātu
Tad kad apturēja mūs ar Jankas mammas vāģi
Man bij pāris lati kartē, stipendijas nauda
Lai izpestītu draugu -- biju hlamā todien -
Attiecīgi kods tika garām nospiests
Trīsreiz, policistiem lamājoties

No neskaitāmiem zārkiem esmu izkāpis dzīvs
Un man nav vēlēšanās tādos vairāk vispār līst
Bet kabatā džinkst vecas miskastes atslēgas un ar „Rīgas Satiksmi" nekur nevar paspēt -
Man vajag nopirkt auto, kas ir mazāk izjāts drīz

(Es atceros) Kristapa BMW
Kam dzinējs uzgāja gaisā kā TNT
Motoreļļa pludo -- pie visiem jodiem!
Balti dūmi veļās pāri visiem žogiem
Bembis turpina iet uz kādiem diviem stobriem
Tātad izskatās, tomēr, mēs tiksim uz kodienu
No rīta vēl pat sanāca kaut kā to pielauzt
Pielekt, lai brauktu pēc kaut kā ko iegrauzt

(Es atceros) Sajātus smagos
Šefiem par tiem bij' pārāk pajāt lai labotu
Lai sakrātu baronus, pahāju pa smago
Kabeļu kamoli karājas abos paneļa galos --
Vai nu pazūd lampas vai pagriezieni
Vai hidropastiprinātajs uz pagrieziena
Dabūt to žūksni man patīk pēc vella
Dēļ tā es mēdzu stūrēt pat mašīnas no elles

(Es atceros) Briesmīgu universāli...
Kā mēs varējām rīkoties tik suicidāli?
Kā tas neaizdegās? Brīnums, vecīt
Starteris dzirksteļo kā brīnumsvecīte
Pie benzīna sūces, bet prikols viss
Ir tas, ka bremžu nav. Pat simbolisku
Kad pakaļā bākuguns mirgoja zilā
Čalis bremzēja ar zolēm Flintstonu stilā

(Es atceros) Padomju trofejas
Ar kurām sīkie laukos vagoja šosejas-
Moskviči, žiguļi, zapiņi un opeļi
Kadeti - kārlīši ar mazgadīgu šoferi
Toreiz desmitiem bij' letālu mašīnu
Tur nevaidzēja tiesības un nekādu papīru
Gadiem opis kopa ar gādīgām rokām
Lai mazdēls ieliktu grāvī vai kokā

Nekāp zārkā x 6
Ja tu kāp, dotu Dievs, kaut tu tiktu ārā
Nekāp zārkā x 6
Ja tu kāp, dotu Dievs, kaut tu tiktu ārā

No neskaitāmiem zārkiem esmu izkāpis dzīvs
Un man nav vēlēšanās tādos vairāk vispār līst
Bet kabatā džinkst vecas miskastes atslēgas un ar „Rīgas Satiksmi" nekur nevar paspēt -
Man vajag nopirkt auto, kas ir mazāk izjāts drīz