Arčijs:
Daudz prāta nevajag lai bļautu: "Piekāst sistēmu
Piekāst skolu!", vai lieki vietām riskētu
Es vēlos redzēt pasauli, kur ienāk iztēle
Un kur daži neizdara visu lielās izvēles;
Kur amats nedod tiesības savējos tur izbīdīt —
Ceļš uz pārmaiņām ir zinātne un izglītība
Domā pabira dzertuvē izmisis to izcīnīs?
Ja kāds to var, tad tādi tā kā Neo vai Wikileaks
Es vēlos redzēt pasauli, kurā attīsta sevi
Nevis vaino kļūdās sistēmu kā prasīga spēle;
Kur griba darīt labu atsver bagātību un mantu visu
Reizēs, tad kad zinātnieki izlaiž no lampas džinu;
Ūdeņraža dzinēji vai nafta ar gāzēm, kas smacē
Ķīmiskie ieroči vai arī zāles, kas ārstē
Kodolenerģijas laikmets, nevis raķetes bāzēs
Bioinženierija, kas ārstē paralīzi, āmen!
Vēlos redzēt pasauli, kurā destrukcijas mazāk
Nepiš dirsā zēnus tie, kas aizliedz seksu pirms kāzam
Kur ja pastāv reliģija, tad ne lai attaisnotu kļūdas
Novērstu uzmanību, savā starpā sanaidotu pūļus
Es ticu, ka vēlme radīt uzveiks pasivitāti
Pēc nopelniem saņems, kas vārās, jo aptīrīja kādu
Tie, kas izmainīja pasauli un mums atstāja to labāku
Radīja darbus nesavtīgi un tīri atklājumu vārdā
(piedziedājums)
Edavārdi: Viena zeme, viena suga, ar vienu bumbu te pietiek
Ansis: Vieni pārdod, vieni pērk, nāk tā stunda, kas biedē
Edavārdi: Vieni strādā, vieni vārās un būs kungi te vienmēr
Ansis: Viņi grib, lai visi būtu dumji, bez spriestspējas
Edavārdi: Mazāk smaidu, mazāk laimes, vairāk grumbu uz pierēm
Ansis: Visi dzīvo, nezinot, vai ies uz grunti, vai ziedēs
Edavārdi: Vieni neredz, kamēr apkārt mums dumpji te briest vēl, (aha)
Laika vairs nav daudz, bet mums vēl ir iespēja. (jā, jā, aha)
Ansis:
Es būtu priecīgs redzēt pasauli, kur neraud pie kapa
Zagļiem nav likumu, jo sirdsapziņa neļauj tiem zagt
Kur dzirdu smieklus, un kur dzirdu noplīstam karogus
Kamēr nelaimīgie netraucēti nokrīt no palodzes
Bomžiem pietiekami cieņas, lai Tev nelūgtu naudu
Un ļaudis būtu nevis ienaidnieki, bet nebūtu draugi
Jā, un kur bērni izaug pasaulē bez naida, pasaulē bez dzīves
Un nāves, bez bailēm un bez pazaudēta laika
Brīvi no tā. Brīvi no dieva
Es ticu un jūtu tuvāk ar katru brīdi to dienu
To, kur grēkam nav pamata, ar dzīvi tīru no tiem
Es jau esmu tajā pasaulē, es mīlu to vietu
Pie tā, ka šobrīd bērniem lodes trāpa, es pierodu
Jo visa planēta ir kājās, tad, kad jāpaņem ieroči
Un visa planēta tā strādā, kad ir jāplāno kari
Mums katram ir dzīvība, un kādam to ir jāpārdod arī, tu dzirdi?!
Un es ar katru sekundi to sajūtu —
Kā pilsētas no tērauda un betona te sabrūk, un, zini
Pēc manas mērauklas tās ir metodes ir pagrūtas
Kas dod man cerību, tāpēc, ka te to nesīs valūta vienmēr
Un cilvēki grib redzēt beigas tam visam
Jo ja pēc savas dzīves būšu tikai beigts, tad tam visam nav jēgas..!
Aiz manis paliks tikai teikas un dēkas...
Man bailes pasaku pasaulē laist meitas un dēlus
(piedziedājums)
Ansis: Viena zeme, (jā, jā, jā) viena suga, (okei!) ar vienu bumbu te pietiek
Edavārdi: Vieni pārdod, vieni pērk, nāk tā stunda, kas biedē
Ansis: Vieni strādā, vieni vārās un būs kungi te vienmēr
Edavārdi: Viņi grib, lai visi būtu dumji, bez spriestspējas!
Ansis: Mazāk smaidu, mazāk laimes (jā, jā, jā), vairāk grumbu uz pierēm...
Edavārdi: Visi dzīvo, (aha) nezinot, vai ies uz grunti, vai ziedēs
Ansis: Vieni neredz, kamēr apkārt mums dumpji te briest vēl
Laika vairs nav daudz, bet mums vēl ir iespēja...
Edavārdi:
Ā, ā, ā, ā, viens viens:
Sliktais dzīvo, labais mirs drīz, es nezinu
Kāpēc, ja tu prasi man, kāpēc, — tāda ir dzīve
Man par šo lietu arī sirds plīsa, kaut es zinu
Stāvot salā, ka būs silts drīz, kā kad spirts līst
Es jutos slims, sīks. Jo citi grib nīst
Šajā pasaulē sev noticēt, jā, tas ir triks glīts!
"Šajā pasaulē viss ir grūti," saku tā kā tētis
Un es nezinu, kāpēc, ja tu prasi man, kāpēc
Tu gribi lai tev sāp, griez ar nazi savas vēnas
Mums patīk gruzīties, jo ir aliņi, kad bēdz
Pasaulē ir gaļa un aktieri
Tā ir neglīta, skaista — uz kuru daļu tu skaties?
Skaista pasaule... Jā, runāju par tādu
Jo es ļoti labi zinu, tā ir tuvāka par ādu
Bet vai gribi viņu, ja nav rubaki un krāmi
Izcelties tu nevarēsi, jo būs duraki ar prātu. Tā ir aiz...
...Asarām, zem neslaucītām ielām
Aiz mūsu stulbuma, ko tik nekaunīgi lielām
Saki savu vārdu, lai nebūtu gals
Jo tas ir atslēgas vārds, it kā tas nebūtu tavs
Arčijs:
(piedziedājums)
Viena zeme, viena suga, ar vienu bumbu te pietiek
Vieni pārdod, vieni pērk, nāk tā stunda, kas biedē
Vieni strādā, vieni vārās un būs kungi te vienmēr
Viņi grib, lai visi būtu dumji, bez spriestspējas
Mazāk smaidu, mazāk laimes, vairāk grumbu uz pierēm
Visi dzīvo, nezinot, vai ies uz grunti, vai ziedēs
Vieni neredz, kamēr apkārt mums dumpji te briest vēl
Laika vairs nav daudz, bet mums vēl ir iespēja
(outro)
