Arturs Skutelis - Nolemts nejaušībai [tekst, tłumaczenie i interpretacja piosenki]

Izejot ārā no sevis, es paliku viens
Nevienas paziņas blakus, neviena takša uz ielas
Kā suņu patversmē. Un man atlika iet
Pie Tevis kājām. Neko darīt – gāju. Nakts ir kā diena
Kad zini ceļu no Teikas
Kaut vien es zinātu, ka šādi lēni eju uz beigām
Kā teikums sentimentālā atvadu frāzē
Kāds iepūta Dievam asaru gāzi
Un līst lietus, virs manis līst lietus
Tālumā spīd pietura, un tajā trīs liekuļi
Gaida jau mani, laikam nav labi. Viņos mīt riebums
Pret visu un visiem, sevi un mani. Gatavi dzīt niekus
Es centos paiet viņiem garām kā gadi
Bet mani atrada šo liekuļu skati
Pēc tam, kad uzzināts, ka cīgu man nav
Viņi prasa man trubu un naudu
Draudi. Uzbrukums
Viens no viņiem izvelk nazi un tad dur
Seko sitieni, saļimstu, krītu
Es mirstu

Vainas
Nav
Man
Vaina
Ir
Sabiedrībā

Vainas
Nav
Man
Vaina
Ir
Sabiedrībā

Četros no rīta es saņēmu zvanu no Ausmas
Viņa ir histērijā, cenšas ko pateikt, bet raud man
Klausulē: kaut kāds kautiņš, kāds sadurts pie Vefa
Līdz es sapratu – uz slimnīcu šobrīd ved Edgaru
Es saģērbjos, piecos esmu uz vietas
Edgars ir reanimācijā, un viņa dzīvība dziest
Ap sešiem iznāca dakteris un pateica to
Ka darīja visu, ko varēja, bet Edgars i’ prom
Edgars i’ prom
Nekāda iemesla, Edgars i’ prom
Nekāda iemesla, nekāda pamata
Mums bieži saka: „Vaina mūsos ir, ir jāmainās,” bet man ir gana
Dzirdēt to. Sistēmu šo nemainīs viens cilvēks
Bet to, kādam Tev būt, Tev ir izvēle
Diemžēl tas nepaglābs no nejaušības
Jo vainas nav Tevī, tā ir sabiedrībā

Vainas
Nav
Man
Vaina
Ir
Sabiedrībā

Vainas
Nav
Man
Vaina
Ir
Sabiedrībā