[bīta autors: InterMeco]
[1. pants: InterMeco]
Es nevēlos atstāt šodienu bez sapņa
Bet ja rītdiena ir akla, es vismaz likšu tai dzirdēt
No šī paša šķīvja ēdīšu vēl rīt, jo paņemu spēku
Arī spēcīgie krīt, un tā ir līguma izveide
Bezcerīgs, jo cerība pārāk bieži mierina muļķus
Tāpēc nenāk pie manis, un kad man neklāsies labi
Iešu no otras puses, jo tā pienākas, kad te lēkā tie svari
Pie rīkles šodiena, bet tieši tā te krāsies tie gadi
Uz grīdas sapņi un pāris līķi uz ceļa
Ja būtu dzīvojis tikai šodienai, būtu miris jau sen
Es zinu, kā ir nezināt, kā ir! Dienu atnes kurjeri
Uz grīdas mani sapņi, vismaz zinu, kur tie ir
Man ir iemesli, ne atrunas, man vajag rakstīt un griezt
Jo darbs jāprasa no sevis, to nevar prasīt no dienas
Un es eju uz priekšu, pat ja apkārt logiem ir nakts
Cauru mēnesi, jo es nevēlos atstāt šodienu bez sapņa
[Pāreja 2x]
Zinu, nespēju lekt pāri soļiem. Nevelc visu no vienas dienas, katra diena ir šodiena
[2. pants: Emu]
Ja es pat ietu ērmoti, un normāli nezinu, ko teikt tiem
Es labu dienu neatdotu, pat ja man atņemtu sveicienu
Jo to reti lieku iedot. Kaut es redzu dienas vienoti
Bet ja @ziņas beigsies, vai mēs nebūsim tīklā
Un es nejūtu līdzi, ja man nestāv dvēsele blakus
Ietu tērēt mēs naktis, kaut lai nopirktu Dienu ( -Lasi!)
Mēs tur mērķējam paši, bet par to zina tik` acis
Jo mums zem tām loki. Un te, kā proti, es kā kore, ja
Pat manī neredzi Seulu, jo arī nereti te guļu, esot augšā
Nesot kaut kā sevi šodien, lai es rīt ietu pats
It kā skops ar maizi, bet rītdien būs bads ( -Bads!)
Un ko tur vairs? Ja nevāries par sekām, un tu nemācies no sekām
Plus te, man šķiet, nav retāk sapisti sapņi rīt, ja nedrāzies pats vakar
Jeb nesāc iet pats tagad pakaļ mērķim. Te nav kapeņu manam mērķim
Bet to glabāju, jo es kā lāde it kā Kadiljaks, un tas nav manāms
Ja tev nav plāna, tāpēc rasē, kad ir nakts, fakts
Es nevēlos atstāt šodienu bez sapņa!
[Pāŗeja 2x]
Zinu, nespēju lekt pāri soļiem. Nevelc visu no vienas dienas, katra diena ir šodiena
[3. pants: Van Semial]
Es nevēlos atstāt šodienu bez sapņa
Reālos apstākļus apsvēris, man sejā jau lasāms –
Es nedzīvoju 24, nepiedalos Lemānas mačā
Kaut turpināšu skriet pirmais, līdz mani audi no ceļa jau atārdas
Es esmu apsolījis jau sev un crew, un tuvajiem tik sasodīti daudz
Tad nu tās dienas brīži, kad pāris vienības tuvinos tam
Ir tik skaistas, ka Afrodītei skauž, un nekas nav līdzēts, draugs
Ja esi autā tik bieži, ka drīz jau tas būs līķauts
Ja sēdi netā tik bieži, ka rīt būs jāmeklē E-dienu kartē
E-talonus atstājot uz galda
Bet esmu patosa pilns ne laiku, bet lateksu vilkt
Garumā, lai drāztos pēc sava un paspēt, lai ilgi
Varu būt No1 uz rapa; Skils augs, ļauj tam nobriest kā asnam -
Es nevēlos atstāt šodienu bez sapņa!
